Niks Gothams (Nicholas Ivor Gotham), džeza saksofonists, komponists Kanādā un Latvijā.

"Manuprāt, mākslā nedrīkst iztrūkt humora, un man patīk svārstīties starp 'vieglo' mūziku un 'nopietno' mūziku."

Nic GothamMūzika bija Nika pasaule, bagāta un atvērta kā austeres vāks. Tā viņš arī nosauca savu albumu ar DJ Monsta: The World is your OysterVisa pasaule ir tev atvērta. Kā saksofonists un komponists, kā students un kā pedagogs, Niks nemitīgi paplašināja apvāršņus sev un citiem. Dzimis 1959. gada 25. septembrī, Anglijā. Bērnībā viņa ģimene pārcēlās uz Kanādu. Tās multikulturālā vide bija Nika iedvesmas avots jau kopš bakalaura studiju gadiem Jorka (York) universitātē Toronto. Saksofona spēli viņš mācījās pie Deivida Mota (David Mott), Dienvidindijas perkusiju - no meistara Trišī Šanakaran (Trichy Sankaran) un minimālistu kompozīciju no amerikāņa Džima Tenija (Jim Tenney)..

Neizsīkstošā ziņkārība mudināja Niku atkal un atkal pārkāpt robežas. Astoņdesmitajos gados Niks saviļņoja Toronto publiku ar savu džeza-funka ansambli Gotham City. Dibinot un vadot orķestri Hemispheres/Puslodes, Niks radīja tolaik vēl nebijušu mūziķu sastāvu – vienā kolektīvā apvienojot improvizētājus un klasiskos instrumentālistus. Vēlāk Niks dibināja saksofonistu-komponistu-improvizētāju kvartetu, Forty Fingers/Četrdesmit pirksti, ar kuru koncertēja ASV, Kanādā, Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

1997. gadā Niku godināja ar Freda Stouna balvu (Fred Stone Award). Balvu piešķīra par viņa vadību, godīgumu un novatorismu jaunās mūzikas jomā (for leadership, integrity and innovation in new music).

Satiekot režisori un dramaturģi Baņutu Rubesu, Niks ar sajūsmu metās teātra vidē. (Viņi apprecējās 1992. gadā.) Viņu pirmajam kopdarbam bija netulkojams nosaukums Boom, Baby, Boom. Tas bija stāsts par Toronto pirmo džeza klubu, kurā parādās fiktīva latviešu bēgle. Niks ne tikai rakstīja mūziku šai izrādei (ieskaitot ilgi populāro Lament/Sēru dziesma), bet pats arī tajā uzstājās. Pirmizrāde notika 1988. gadā Du Maurier pasaules skatuves festivālā un debija tika nominēta Gada Labākā Iestudējuma balvai. Spilgts Nika sasniegums bija pirmā kameropera Nigredo Hotel (Nigredo viesnīca, 1992). Šim darbam bija vairāk nekā simt uzvedumu trīs kontinentos.

1998. gadā Niks ar Baņutu un viņu bērniem, Dzintaru un Kaivu, pārcēlās uz Latviju. Latviešu mūziķi viņu drīz pieņēma kā savējo – kā izcilu saksofonistu, iecienītu komponistu, un apdāvinātu skolotāju. Sākumā viņš strādāja kā pedagogs Jelgavas mūzikas skolā un koledžā. No 2003.gada Niks strādāja par pasniedzēju Rīgas Doma kora skolā, un 2009. gadā sāka pasniedzēja darbu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Niks lepojās ar saviem audzēkņiem, un arī ar sadarbību ar Indriķi Veitneru un Arti Sīmani, dibinot džeza nodaļas Rīgas Doma Kora Skolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā.

Nic GothamNiks aktīvi veicināja džeza attīstību Latvijā. Viņš vadīja meistarklases festivālos Rīgas Ritmi 2002, Saulkrasti Jazz 2002, 2003 un 2004. Niks piedalījās festivālā Džeza dienas Liepājā (2002), koncertciklā Jazz Spring Rīgā (2002), saksofona mūzikas festivālā Saxophonia Rīgā (2001), festivālā Jazzkaar Tallinā (1999), festivālā Birštonas Jazz Lietuvā, Birštonā (2002, 2004), mūsdienu tautas mūzikas festivālā Vendene 2003 Cēsīs. Niks darbojās žūrijās saksofonistu konkursos Spožā nots 2000 un Spožā nots 2001 Staicelē.

"Šī mūzika ir domāta gan galvai (tā ir inteliģenta un eleganta), gan kājām (tā ir aizraujoša un tev gribēsies sist līdzi ritmu)."

Ierodoties Latvijā, Niks dibināja jaunu džeza ansambli ar nosaukumu Abi gali. Desmit gadus vēlāk 2008.gadā, meklējot iedvesmu, viņš ar DJ Monsta dibināja NiMo. Sajūsmā par neparasto kombināciju, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris sadarbībā ar NiMo radīja vienreizējo koncertu Simfonimo (koncerta fragmentus var noklausīties YouTube). NiMo aktivitāte aprāvās ar Nika slimošanu, taču apvienības dzīvespriecīgo mūziku var noklausīties CD ar nosaukumu The World is your Oyster.

"Es gribu atklāt kontinentu starp nopietno un vieglo mūziku."

Nika galvenās intereses bija kamermūzika un mūzika skatuvei, taču viņš daudz komponēja arī koriem un orķestrim. Viņa katalogā ir ap piecdesmit darbiem, kurus viņš radīja dažādiem sastāviem, ieskaitot Vankūveras kamerkori, Tapestry New Opera Works, Arraymusic, Rīgas saksofonu kvartetu, Altera Veritas, Latvijas Radio kori, Evergreen Club Gamelan un vīru kori Gaudeamus. Aizraujošs projekts 2003 .gadā bija Zemes augļi - teatralizēta oratorija Latvijas Radio korim un Rīgas saksofonu kvartetam. Darba centrā bija divi paralēli stāsti par pavārmākslu un dzemdībām. Šo darbu Baņutas režijā iestudēja Latvijas Nacionālajā Operā.

Latvijas koncerti producēja Nika nākamo operu Ak, pilot! (Oh Pilot) ar Baņutas libretu un režiju. Uzveduma pirmizrāde notika Latvijas Nacionālajā Operā (2007), viesizrādē Kauņā (2009) to redzēja arī Lietuvas publika.

Kad 2012. gadā kamerorķestris Sinfonietta diriģenta Normunda Šnē vadībā atskaņoja Nika pirmo simfoniju Nightscapes – Nakts ainavas, cīņa par veselību jau bija sākusies un Niks bija atgriezies Kanādā.

2013. gadā Niks ieguva doktora grādu mūzikā Brunel universitātē Lielbritānijā.

Nika darbu rūpīgi izvēlētie nosaukumi liecina par viņa dziļi filosofisko skatu uz dzīvi. Skaņdarbs saksofonu kvartetam Up from Under (Augšupniršana) ir veltīts Ņūorleānas pilsētai pēc plūdiem un atspoguļo Nika spēcīgo optimismu. Mūzika Nikam bija līdzās līdz pat pēdējai elpai. Dzīves pēdējās nedēļās viņš pabeidza un ierakstīja miniatūras par fantastisku ceļojumu laikā un telpā. Neparastais pasūtījums šim darbam nāca no prozaiķes Martha Baillie. Viņa vēlējās, lai Niks rada pavadmūziku viņas jaunajam romānam The Search for Heinrich Schlogel (Kā meklēja Heinrihu Šlēgelu).

Kādā karstā jūlija vakarā kolēģi Toronto Nikam veltīja brīnišķīgu atceres koncertu ar nosaukumu "Let me hear the sounds of joy and gladness" ("Ļaujiet man dzirdēt prieka un gaviles skaņas") – citāts no viņa darba Truth in Darkness (Patiesība tumsā). Nākamajā vakarā, 2013. gada 25. jūlijā, 53 gadu vecumā Niks aizgāja mūžībā.

Pieminot Nika dzīvi un radīto mūziku, atzīmējot viņa dzimšanas dienu jau bez paša komponista klātbūtnes, Latvijas Radio 3 pārraidīja viņam veltītu pārraidi (27.09.2013).

Izpildot Nika vēlēšanos, viņa pelni tika izkaisīti Ontario ezerā.

Niks bija Canadian Music Centre (CMC – Kanādas mūzikas centrs) un Latvijas komponistu savienības biedrs. Informāciju par partitūrām un autortiesībām var atrast CMC, the Society of Composers, Authors and Music Publishers of Canada (SOCAN) vai Latvijas mūzikas informācijas centrā. Daži darbi ir izdoti un tos var pasūtināt no Musica Baltica un Canadian Music Centre.

Papildus informāciju vaicājiet Nika atraitnei Baņutai Rubess. www.banuta.com.

"Mūzika ir praktiska filosofija, un filosofijā visas atšķirības ātrāk vai vēlāk skaisti sakūst kopā."

Nika Gothama CV (PDF)